“Tā ir māju sajūta, kopība, kas izaugusi no latviešu sirdsdegsmes un nerimstošas vēlmes saglabāt savu identitāti arī svešumā.”
Agnese Blaubārde
Autore skolas vēsturi salīdzina ar dzīves koku — katra paaudze tam pievieno savus zarus un stāstus.
StokholmasValoda, kas vieno. Draudzība, kas paliek. Grāmata un svētki cilvēkiem, kuri veidojuši mūsu skolu.






Jubilejas grāmata savieno skolas vēsturi, fotogrāfijas un dažādu paaudžu atmiņas. Tajā satiekas skolēnu, skolotāju, vecāku un skolas draugu stāsti, veidojot kopīgu liecību par astoņdesmit gadiem Stokholmā. Grāmatas saturu un dizainu veidojusi Agnese Blaubārde, bet redakciju un korektūru — Lilita Zaļkalne. Izdevums nāca klajā 2025. gada 24. maijā Stokholmā, 250 eksemplāros, un tika iespiests Jelgavas Tipogrāfijā.
Interesējies par grāmatu ↗Daži īsi fragmenti no plašā skolas stāsta — ar to autoru balsīm.
“Tā ir māju sajūta, kopība, kas izaugusi no latviešu sirdsdegsmes un nerimstošas vēlmes saglabāt savu identitāti arī svešumā.”
Autore skolas vēsturi salīdzina ar dzīves koku — katra paaudze tam pievieno savus zarus un stāstus.
Atmiņu stāstā Māra atgriežas 1945. gadā: braucienā no Djursholmas ar vilcienu un tramvaju, skolā Stortorget laukumā un priekā satikt latviešu bērnus.
Īss atstāsts no grāmatas 16. lpp.
“Agrāk skolu un, šodien jo intensīvāk, var uzlūkot par auglīgu tikšanās punktu, kur savstarpējā draudzība bērnu un vecāku starpā pakāpeniski attīstās.”
Skolēna un vēlāk skolas vadītāja pieredze atklāj gan grūtības, gan kopdarbu, kas skolu uzturējis.
Jubilejas grāmata atgādina par cilvēkiem, kuri dažādos laikos sargājuši skolas valodu, kopību un dzīvo saikni ar Latviju.
Arnolds Grosbahs — pirmais skolas pārzinis. Viņa pienākumus pārņēma Ernests Rieksts (1945–1947), bet pēc tam skolu vadīja Jānis Rutkis (1947–1953).
Vilhelms Erdmanis (1953–1957), Juris Leimanis (1957–1971) un Andrejs Straubergs (1971–1981) veidoja skolas ilgo Storkyrkoskolan laikmetu.
Pāvils Johansons vadīja skolu ap desmit gadiem; vēlāk vadības darbā minēti Jānis Rozītis, Jānis Krēsliņš un Laine Lasmane.
Daina Millers-Dalsjö (2001–2005), Maija Balodis Karlsson (2006–2007) un Vita Viktorsone (2008–2011) turpināja skolas vadības darbu, attīstot mācību saturu un sadarbību.
Ieva Reine vadīja skolu no 2011. līdz 2019. gadam. Kopš 2019. gada skolas pārzine ir Agnese Blaubārde, turpinot skolas darbu un pielāgojot to ģimeņu un mācību vajadzībām.
Dziedāšana, koris un tautas dejas paaudzēm māca valodu caur kopīgu ritmu.
Ziemassvētki, Mārtiņi, Meteņi, Lieldienas, 4. maijs, 18. novembris un ģimeņu dienas ir skolas kopīgais kalendārs.
Skolā viesojas diplomāti, mūziķi, literāti un draugi no Latvijas; kopā tiek rīkoti izbraukumi, nometnes un bērnu svētki.
Avots: SLS80 jubilejas grāmatas vēstures un atmiņu nodaļas.









Skolēni, absolventi, skolotāji un draugi satikās, lai svinētu astoņdesmit kopīgus gadus.
Jubilejā viesi atgriezās arī skolas solos — radošajās, literatūras un vēstures stundās. Atmiņu sarunas, satikšanās un svētku programma savienoja paaudzes, kurām latviešu skola ir daļa no dzīves.
Svētku vadītāji bija tētis Klāvs un meita Sofija Otisone. Paaudzes uz jubilejas skatuves satikās teātra klases priekšnesumā Jura Rozīša pavadībā, un svētkos skanēja grupas “Autobuss debesīs” koncerts — mūziķi bija ieradušies no Latvijas.
Foto: Sintija Kārkliņa un Kaspars Ozoliņš. Publicēti Latvijas Radio jubilejas raidījuma galerijā ↗. Svinību apraksts veidots pēc Līvas Karlsones LSM sižeta ↗.
Līvas Karlsones sižetā skolas draugi atceras bērnību un draudzību, bet skolas pārzine Agnese Blaubārde uzsver paaudžu kopdarbu, kas veido skolas īpašo sajūtu.
Skatīties LTV sižetuAgnese Drunka raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” uzklausa salidojuma dalībniekus — bijušos skolēnus un cilvēkus, kuri skolai pieder šodien. Sarunas parāda, kā valoda un skolas draudzības vieno latviešus pāri robežām un paaudzēm.
Klausīties Latvijas Radio vietnē · Agnese Drunka ↗Skolā darbojas valde deviņu cilvēku sastāvā. Kopā ar skolas pārzini, skolotājiem un vecākiem tā palīdz nodrošināt skolas darbu un attīstību.
